Kas bija mistiskās “Jūras tautas” seno laiku vēsturē?

Jūras Tautas

Jūras Tautas (wysinger.homestead.com)

Vairākos vēstures avotos aprakstītas „Jūras tautas”, kuru nemitīgo uzbrukumu ietekmē sabrukušas Hitu, Mikēnu un Mitannu civilizācijas, kā arī šīs „Jūras tautas” bieži uzbrukuši ēģiptiešiem.

Šī raksta mērķis ir noskaidrot, kas bija vairāku Vidusjūras austrumu piekrastes apdzīvojošo tautu vēsturēs minētās „Jūras tautas”.

Raksta uzdevumi ir izpētīt kādas tautas tiek minētas rakstītajos avotos un saistītas ar „Jūras tautām”, kā arī apskatīt dažādas hipotēzes par „Jūras tautu” identitāti.

Rakstītie avoti par „Jūras tautām”

Biblosas obelisks

Senākā etniskā grupa, kuru uzskata par vienu no „Jūras tautām” ir aprakstīta ar ēģiptiešu hieroglifiem uz viena no obelisku tempļa obeliskiem Biblosas pilsētā (atrodas Vidusjūras krastā, mūsdienu Libānas vidienē). Šajos pierakstos minēts līkietis (Līkija – reģions Anatolijas pussalas DR) Kukunnis no Lukkas cilts. Šie pieraksti dažādos avotos datēti ar 2000 vai 1700 g. p.m.ē.

Agrais Amarnas periods

Daudz vēlāk, ap 14. gs. p.m.ē. vidu, pieraksti par Lukkas cilti kopā ar Šerdenu cilti, kas arī tiek uzskatīta par vienu no „Jūras tautām”, ir atrasti Amarna vēstulēs, kas saistītas ar Ēģiptes 18. dinastijas faraoniem Amenhotepu III vai Enhatonu. Šajās vēstulēs tiek pieminēta arī Danunas cilts, kas arī tiek pieskaitīta „Jūras tautām”, karaļa nāve. Šajās vēstulēs arī tiek vainota Lukkas cilts par uzbrukumiem ēģiptiešiem, kopā ar alasiešiem vai kipriešiem.

Ramzesa II valdīšanas laiks

Ēģiptes 19. dinastijas faraona Ramzesa II valdīšanas laikā ir minētas divas sadursmes ar „Jūras tautām” – faraona 2. un 5. valdīšanas gadā. (Apmēram 13. gs. p.m.ē. otra puse)

Ramzesa II valdīšanas 2. gadā Nīlas deltā iebrukuši šerdeni. Ramzesam II izdevies viņus sakaut un saņemt gūstekņus. Šis notikums aprakstīts Tanisas 2. stēlā. Tur arī aprakstīti nemitīgie šerdenu uzbrukumi Ēģiptes Vidusjūras piekrastei:

„Nevaldāmie serdeni, ar kuriem neviens nezināja kā cīnīties, ieradās no jūras savos karakuģos. Neviens tiem nespēja turēties pretī”

Vēl šo notikumu atspoguļo arī Asvanas stēla, kurā aprakstīts kā karalis sakāvis daudzus pretiniekus, tai skaitā tos no „Lielā Zaļā”. Tādējādi gan Tanisas gan Asvanas stēlas pastiprina abu teikto par „Jūras tautām”.

Arī Ramzesa II valdīšanas 5. gadā notikušās Kadešas kaujas aprakstos lasāms, ka Ramzesa II armijā bija iekļauti arī karavīri no Nīlas deltā sagūstītajām „Jūras tautām”, kā arī dažas „Jūras tautas” tiek minētas kā Hitu sabiedrotās.

Merneptaha valdīšanas laiks

Merneptaha stēla – Jaunās valsts XIX dinastijas faraona Merneptaha (1284.–1204. g.p.m.ē.) iekarojumus slavinoša stēla (pelēks granīts), kurai izmantota senākas, Amenhotepa II darbus slavinošās stēlas otra puse. Plašāku uzmanību piesaistījusi ar to, ka tas ir pirmais rakstītais avots, kurā parādās vārds “izraēļi” (“I-S-R-R”). Stēlu atrada Flainders Petri (Sir William Matthew Flinders Petrie; 1853.-1942.) 1896. gadā seno Tēbu drupās (mūsdienu Luksoras tuvumā). Tā attiecas uz faraona Merneptaha valdīšanas piekto gadu (~1208./1207.g. p.m.ē.). Slavinošais teksts vēsta par to, kādus ienaidniekus faraons uzveicis, kādas zemes iekarojis, nodrošinot savai zemei un pavalstniekiem mieru un labklājību. Teksts pamatā veltīts faraona kariem ar tā laika nopietnākajiem ienaidniekiem – lībiešiem rietumos un t.s. jūras tautām, beigās pieminot, ka nostabilizēta arī robežsituācija ar Hetu valsti ziemeļos un ieviesta kārtība Levantes provincēs. Jau pats fakts, ka tik nesvarīgu politisku jautājumu kā Kanaānas pilsētu “nomierināšanu” un perifērijas nomadu izdzenāšanu jāpiemin faraonu slavinošā stēlā liecina, ka Senās Ēģiptes pozīcijas reģionā bija stipri sašķobījušās un nebija ne tuvu vairs Ramzesa II laika vareinībai, kāda bija pirms pāris gadu desmitiem, kad tās varā bija viss reģions līdz pat Mazāzijai.

Bībeles pētnieku uzmanību visvairāk saista frāze pašās teksta beigās (otrā rinda no apakšas): “Izlaupīta Kanaāna ar visu tās ļaunumu, Askalona ieņemta, Hazera kritusi, Jenoamas vairs nav, it kā tā nemaz nebūtu bijusi, izraēļi izkauti, ciltis izklīdinātas”.

Ugaritas vēstules

Ugaritas pilsētā, kuru ap 1180. g. p.m.ē. nopostījušas „Jūras tautas” ir atrastas vēstules, kas satur saraksta ar Alasiju. Četrās no šīm vēstulēm tiek pieminēti Šikala cilšu uzbrukumi, jeb „tie, kas dzīvo uz kuģiem”. Vēstulēs tiek aprakstīta 20 kuģu liela „Jūras tautu” flote, kas grasās uzbrukt Alasijai.

Jūras Tautas pret Ramzesu III

Jūras Tautas pret Ramzesu III (emp.byui.edu)

Ramzesa III valdīšanas laiks

Ēģiptes 20. dinastijas faraona Ramzesa III valdīšanas laikā Ēģipte saskārās ar vairākām „Jūras tautu” invāzijām. Visvairāk pierakstu, kas veikti Ramzesa III valdīšanas 8. gadā, atrasts Medinet Habu templī. Tur aprakstīta „Jūras tautu” konferedācija, kas sastāvējusi no filistiešiem (tā Ēģiptē dēvēja palestīniešus), tjekeriem, šekelešiem, danajiešiem un vešešiem.

Hipotēzes par „Jūras tautu” identitāti

Filistiešu hipotēze

Viena no hellēņu izcelsmes t.s. jūras tautām, kas apdzīvoja Vidusjūras dienvidaustrumu piekrasti, t.s. Palestīnas dienvidaustrumu daļu laikā no XII gs. līdz 604. g.p.m.ē. Valoda nav zināma. Piecu filistiešu polisu – Aškelonas, Ašdodas, Gatas, Gazas un Ekronas, – teritorija aizņēma piekrastes joslu no mūsdienu Telavivas līdz mūsdienu Ēģiptes robežai. Arheoloģiskais materiāls liecina par to radniecību ar Krētas un Mikēnu kultūrām. Tehnoloģiski attīstītākā reģiona kultūra ap 1000. g.p.m.ē. Katru polisu pārvaldīja serens, kura varu ievērojami ierobežoja vecajo sapulce. Sākoties Izraēlas valsts ekspansijai reģionā, praktiski vienīgā pilsētvalstu grupa, kas ilgstoši pretojoties senebreju invāzijai, saglabāja suverenitāti. Pēc tam pastāvēja reģionu iekarojušo lielvalstu – Asīrijas un Ēģiptes, – vasaļvalstu statusā, līdz 604. g.p.m.ē. Babilonijas karaspēks iekaroja ēģiptiešu sabiedroto filistiešu teritoriju un lielāko daļu iedzīvotāju deportēja uz Mezopotāmiju.

Mīnojiešu hipotēze

Saistība ar Krētas kultūru ir atklāta divām „Jūras tautām” – tjekeriem un filisiešiem. Tjekeri varētu būt pārcēlušies no Krētas uz Anatoliju un pēc tam uz Doru (Vidusjūras piekraste tagadējās Izraēlas teritorijā).

Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka Santorini vulkāna izvirduma laiks (1660-1613 p.m.ē.) ir ļoti tuvs laikam, kad parādās pirmās pazīmes par „Jūras tautu” klātbūtni Ēģiptē. Tas varētu nozīmēt to, ka vulkāna izvirdums ar tā sekām – uguns, pelni, cunami. Ir izraisījis tautu migrāciju labākas zemes meklējumos, tai skaitā arī migrācija uz Levantu un uzbrukumiem Ēģiptei.

Grieķu migrācijas hipotēze

Ir saskatāma līdzība starp „Jūras tautu” lietotāju ieročiem un bruņām, un Grieķu lietotajiem ieročiem un bruņām. Kā arī, laikā kad „Jūras tautas” uzbruka Ēģiptei, Grieķi kolonizēja Sardīnijas un Sicīlijas salas, kas liecina par grieķu migrāciju Vidusjūrā šajā laikā. Tomēr vairāki zinātnieki uzskata, ka grieķi sastādīja tikai nelielu daļu no „Jūras tautām”.

Ar grieķiem saista denjeniešus un ekvešus, kurus uzskata par „Jūras tautām”.

Trojiešu hipotēze

Romiešu dzejnieks Virgils uzskatīja, ka toreši ir daļēji saistīti ar tirheniāniem, kuru kultūra ir saistīta ar etruskiem, un daļēji ar hetu Taruisu, kas varētu būt bijusi Troja. Virgils apraksta Trojas varoņa Eneja bēgšanu no Trojas uz Latiu (reģions vidus rietum-Itālijā, kur viņa pēcteči varētu būt Romuls un Rems. Saistot ar šo pieņēmumu, ka „Jūras tautas” bija arī tjekeri un lukas, vācu zinātnieks Eberhards Cangers izvirza hipotēzi, ka „Jūras tautas” ir bijuši trojieši un viņu sabiedrotie, un literārais Trojas karš atspoguļo grieķu centienus apturēt viņu iekarojumus.

Mikēnu karotāju hipotēze


Šī teorija apgalvo, ka „Jūras tautas” varētu būt bijušas paliekas no grieķu Mikēnu civilizācijas, kas sevi iznīcināja savstarpējos konfliktos.

Arheoloģiskie materiāli norāda, ka vairākas nocietinātas grieķu apmetnes tikai iznīcinātas vēlā 13. un agrā 12. gadsimtā p.m.ē., kas 20. gs. vidū tikai saprasts kā doriešu iebrukums. Tika uzskatīts, ka Mikēnu pilsēta Pilosa tika nodedzināta pēc uzbrukuma no jūras, un ka to ir izdarījuši dorieši.

Kritiska analīze fokusējās uz faktiem, ka šie notikumi nav vienlaicīgi un liecības par doriešiem nāk no vēlākiem laikiem. Angļu valodnieks Džons Čadviks izvirzīja hipotēzi, ka pilosieši atkāpušies ziemeļaustrumu virzienā. Tātad uzbrukumam vajadzēja nākt no dienvidrietumiem. Šādā gadījumā ticamākie iebrucēji būtu „Jūras tautas”. Čadviks uzskata, ka „Jūras tautas” bija bāzētas Anatolijā un šauboties vai mikēnieši sevi saukuši par ahēniešiem, uzskata, ka šeit varētu būt saistība. Līdz ar to nevar piešķirt grieķu identitāti visām „Jūras tautām”.

Ņemot iespējamās teorijas, ka mikēnieši iznīcinājuši paši sevi, rada ciešu saikni starp mikēniešiem un „Jūras tautām”. Lai arī iepriekš minētās teorijas uzskata, ka filistieši, grieķu migrācijas hipotēze identificē visus mikēniešus vai „Jūras tautas” kā grieķu izcelsmes, Čadviks tomēr uzskata, ka „Jūras tautas” ir sastāvējušas ļoti dažādām etniskām grupām.

Itāļu tautu hipotēze

Balstoties uz onomastikas zinātni (īpašvārdi un to izcelšanās), var saskatīt sakarības starp šerdeniem un Sardīniju, šekelešiem un Sicīliju, un tireniešiem un Tirēniju.

Šīs gan arī ir vienīgās liecības, kas atbalsta hipotēzi, ka „Jūras tautas varētu būt cēlušās arī no Itālijas. Nekādu citu pierādījumu šai teorijai nav.

Anatolijas bada hipotēze


Slavens Hērodota fragments attēlo lidiānu migrāciju dēļ bada, kas izcēlies Anatolijā:

„Dienās kad valdīja Atis, Manesa dēls, bija liels trūkums visā Lidijas zemē… Tādēļ karalis nolēma sadalīt tautu uz pusēm… pusei bija jāpaliek, bet otrai pusei jādodas prom… emigrantiem tikai viņa dēls Tirenus par vadoni… viņi devās uz Smirnu un būvēja sev kuģus… pēc kuģošanas gar daudzām zemēm, viņi nonāca Umbrijā… un nosauca sevi par … tireniešiem.”

Saistība ar terešiem, kas aprakstīta Merneptaha stēlā, kur minēti labības sūtījumi Hitu impērijai, lai atvieglotu badu, ir loģiski neignorējama. Arī vienā no Ugaritas vēstulēm minēti labības sūtījumi hitiem, kas liecina par garu bada periodu.

Vairāki zinātnieki analizējot laikapstākļus pierādījuši, ka tajā laikā varēja Anatolijā būt ilgstošs sausums, ko izraisījušas vētras Atlantijas okeānā, kas veicinājis lietainus laikapstākļus Pirenejos un Alpos, bet sausumu Vidusjūras austrumu daļā.

Secinājumi

Lasot materiālus par rakstītajām piezīmēm par „Jūras tautām”, kā arī dažādās hipotēzes – no kurienes varētu būt cēlušās „Jūras tautas”, var secināt, ka „Jūras tautas” nav viena konkrēta tauta vai etniska grupa. Aprakstītās hipotēzes neizslēdz viena otru, tādēļ tās ir iespējamas uzreiz vairākas vienlaicīgi. Tādējādi, visticamāk, „Jūras tautas” bija savstarpēji nesaistītas grupas, kas atdalījušās no dažādām pamattautām galvenokārt Grieķijā vai Anatolijā, un ceļoja apkārt meklējot jaunu apmešanās vietu, vai vienkārši sirojot mantiska labuma, vai slavas dēļ.

Literatūras saraksts

  1. Kristensena, E. „Kauja pie Kadešas” Ilustrētā Pasaules Vēsture 2010 Nr. 6, 30.-37. lpp.
  2. Kultūrvēstures terminu skaidrojošā vārdnīca Filistieši Pieejams: http://vesture.eu/index.php/Filistie%C5%A1i [aplūkots 16.01.2011]
  3. Kultūrvēstures terminu skaidrojošā vārdnīca Merneptaha stēla. Pieejams: http://vesture.eu/index.php/Merneptaha_st%C4%93la [aplūkots 15.01.2011]
  4. Salimbeti, A. The Greek Age of Bronze Sea Peoples. Pieejams: http://www.salimbeti.com/micenei/sea.htm [aplūkots 14.01.2011]
  5. Wikipedia Mycenaean Greece. Pieejams: http://en.wikipedia.org/wiki/Mycenaean_Grece [aplūkots 16.01.2011]
  6. Wikipedia Sea Peoples, Documentary records. Pieejams: http://en.wikipedia.org/wiki/Sea_Peoples [aplūkots 15.01.2011]
  7. Wikipedia Sea Peoples, Hipotesis about the Sea Peoples. Pieejams: http://en.wikipedia.org/wiki/Sea_Peoples [aplūkots 16.01.2011]
VN:F [1.9.22_1171]
Rating: 0.0/10 (0 votes cast)
This entry was posted in -20. līdz -10. gadsimts, Seno Laiku Vēsture, Vēsture and tagged , , , , , , , , , . Bookmark the permalink.