Trešais pasaules karš

This post is also available in: English

Trešais pasaules karš

Trešais pasaules karš (www.awesome-robo.com)

Cik iespējams ir Trešais pasaules karš? Kur un kad tas varētu izcelties? Pasaules kari nesākas tāpat vien un no nekā. Vienmēr to cēloņi pamazām uzkrājas vairāku gadu desmitu garumā. Un pat tad, kad pacietības mērs ir pilns līdz malām – uzreiz nerodas pasaules karš. Tas sākas ar lokālu konfliktu. Ja no šī lokālā konflikta rodas ķēdes reakcija pa visu pasauli – tad ir sācies jauns pasaules karš, bet tā var arī nenotikt. Lielāka iespēja šādam notikumam tad, ja jau sākotnējā konfliktā ir pretstatītas lielas un kaut cik vienlīdzīgi spēcīgas valstis. Tas liek pārējiem svārstīties kurā pusē nostāties.

Lūk, iespējamās rīvēšanās vietas, kas var kalpot par ķēdes reakcijas pirmo posmu, manā skatījumā:

ASV, Izraēla → Irāna

Oficiālais nesaskaņu cēlonis ir Irānas kodolprogramma. Pēc ASV teiktā – Irāna cenšas iegūt kodolieročus. Irāna turpretī apgalvo, ka visa viņa kodolinfrastruktūra ir civiliem mērķiem. Ļoti šaubos, ka tas tā tiešām ir. Gandrīz droši, ka Irāna tiešām cenšas iegūt kodolieročus. Māc šaubas arī, vai tas ir vienīgais iemesls, un vai vispār tas ir kāds iemesls ASV sankcijām pret Irānu. Drīzāk Irānas kodolprogramma tiek izmantots kā oficiālais iegansts citu mērķu sasniegšanai. Pazīmes:

  • Kad Ziemeļkoreja centās iegūt kodolieročus – pret to nevērsās tik asi, lai gan Ziemeļkorejas režīms ir krietni bīstamāks. Atliek ņemt vērā divus faktus – Ziemeļkoreja ir tālāk no Izraēlas un Ziemeļkorejā nav pietiekoši daudz vērtīgu dabas resursu.
  • Ir diezgan muļķīgs iemesls vērsties pret valsti, kas cenšas pati uzbūvēt atombumbu, jo ja ir ļoti nepieciešams – Irāna atombumbas varētu iegādāties Krievijā, Ķīnā, Pakistānā vai kur citur. Turklāt pērkot no citām valstīm – tās būtu kvalitatīvākas, nekā svaigi pašu ceptās.
  • Der atcerēties arī 2003 gada gadījumu ar Irāku, kad karš tika sākts dēļ it kā 100% apstiprinātas informācijas par ķīmiskajiem masu iznīcināšanas ieročiem, kas esot Irākas rīcībā. Šī informācija pēc iebrukuma izrādījās kļūdaina, bet ko nu tur – kas iesākts – iesākts.

Protams pastāv iespēja, ka ASV tik tiešām ir cēli mērķi glābt pasauli no kārtējās kodolvalsts rašanās. Un visos iepriekšējos piegājienos vienkārši pietrūka drosmes lai to paveiktu.

Ķīna → Krievija


Konflikts starp Ķīnu un Krieviju ir diezgan sens. Vēl no Padomju Savienības laikiem. Pamats tam ir diezgan vecmodīgs – dzīves telpa. Krievijai pieder plašā mazapdzīvotā Sibīrija, bet Ķīnai ir pamatīga pārapdzīvotība. Ir jau dzirdēti daži nostāsti pat par militārām sadursmēm vēl Padomju laikos, kas gan tika noklusētas, jo Ķīna un Padomju savienība ASV acīs skaitījās komunistiskie sabiedrotie, lai gan patiesībā attiecības bija pat ļoti nedraudzīgas.

ASV, Lielbritānija ↔ Krievija

Šīm valstīm ir nesaskaņas jau ļoti sen. Lielbritānija Ar Krieviju konfliktēja jau pirms pirmā pasaules kara, bet tad apstākļu spiesta tā sadarbojās ar Krieviju abos pasaules karos, lai gan arī tajos – ar lielu neuzticību. (piemēram, britu plāns Unthinkable otrā pasaules kara beigās, kas paredzēja sabiedroto uzbrukumu Padomju Savienībai).
Arī pēcākos gados ir novērojami arvien biežāki konflikti Lielbritānijas un Krievijas starpā.
Turpretī ASV attiecības ar Krieviju sagāja grīstē pēc Otrā pasaules kara un tā arī nav atrisinājušās. Protams, vienkāršajiem iedzīvotājiem tiek rādīts tas, ka Padomju Savienība ir sabrukusi, aukstais karš ir beidzies un viss ir kārtībā. Tomēr, ja salīdzina mūsdienu notikumus ar pirms Pirmā pasaules kara notikumiem – tad attiecības ir ļoti līdzīgas. Arī tad nebija nekāda acīm redzama naida un kara draudu, bet visādi slēpti interešu konflikti, ietekmes sfēru dalīšana utt. Piemēram, ASV veidotais pretraķešu vairogs, kas tiek izvietots gar Krievijas robežām, Krievijas nosodījums pret jebkādām ASV militārām misijām daudzās vietās pasaulē. Spiegu izraidīšanas utt. Aukstais karš ir beidzies tikai formāli. Realitātē nekas nav mainījies.
Aukstā kara laikos militārā spēkošanās starp ASV un Padomju Savienību notika uz citu valstu rēķina – Korejas karš, Vjetnamas karš. Mūsdienās šīm valstīm trūkst konfliktu kur nolaist tvaiku. Krievija gan ir kļuvusi krietni vājāka, tādēļ ir vēl mazāk iespēju samērīties ar ASV, tomēr tā nevēlas izrādīt, ka ir pavisam švaka. Kā piemērs Krievijas spēku demonstrācijai ir tās konflikts ar Gruziju 2008. gadā.

Eiropas Savienība ↔ Grieķija (Itālija, Portugāle)

Finanšu problēmu dēļ var rasties šķelšanās starp ekonomiski spēcīgajām valstīm – Vāciju, Franciju, Lielbritāniju un pamatīgos parādos nonākušajām Grieķiju, Itāliju un Portugāli. Maz ticams, ka tas uzreiz izraisītu kādu bruņotu konfliktu, bet var radīt ES sašķelšanos, vai plašus nemierus iesaistītajās valstīs – parādos nonākušajās par to, ka viņiem ir jāsavelk jostas un jāpārstāj dzīvot uz citu rēķina; ekonomiski spēcīgajās – par to, ka viņiem ir jāuztur slinkie dienvidnieki.
Eiropas sašķeltību un nemierus savā labā var izmantot Krievija, lai paplašinātu savu sabiedroto skaitu. Tādējādi kļūstot spēcīgāka sacensībā ar ASV un Eiropu.

Pakistāna ↔ Indija ↔ Ķīna

Šīm trim kodolvalstīm ir neatrisināta savstarpējo robežu problēma. Pēc Indijas un Pakistānas atdalīšanās no Lielbritānijas 1947. gadā radās problēma ar Kašmiras reģionu. Atsevišķu tā daļu par savu uzskata Ķīna, bet pārējo nespēj savā starpā sadalīt Indija un Pakistāna. Šī teritorija joprojām kartēs ņirb no vairākām neskaidrām raustītām līnijām – skaidru saprotamu robežlīniju vietā. Kopš 1947. gada šī reģiona dēļ jau ir norisinājušies vairāki lielāki un mazāki kari starp Indiju un Pakistānu un starp Indiju un Ķīnu.

Ziemeļkoreja (Ķīna) → Dienvidkoreja (ASV, Japāna)

Korejas karam tā arī netika noslēgts miera līgums un šo divu valstu attiecības joprojām ir ļoti saspīlētas. Papildus tam – Ziemeļkorejas līdera maiņa var izraisīt jebko. Gan komunistiskā režīma sairumu, gan konflikta saasināšanos. Šeit tomēr jāņem vērā, ka Ziemeļkoreja ir ļoti atkarīga no Ķīnas. Bez Ķīnas atbalsta Ziemeļkorejas režīms sabruktu pāris mēnešu laikā. Tomēr Ķīna to vairs neatbalsta pietiekami, lai tā uzdrošinātos reāli konfliktēt ar Dienvidkoreju un ASV. Ķīna šobrīd nav gatava sākt konfliktu ar ASV, tomēr tā uztur Ziemeļkoreju kaujas gatavībā, lai varētu to pielietot, kad tas būs nepieciešams. Ziemeļkoreja ir kā viens liels ierocis Ķīnas politikā. Līdz ko Ķīna dos zaļo gaismu – Ziemeļkoreja ar putām uz lūpām metīsies virsū Dienvidkorejai un, visticamāk, atkal konfliktā ierautu ASV.

Venecuēla (Kuba) ↔ ASV


Venecuēla ir turīga, tādēļ tā var atļauties vest kādu politiku vien vēlas. Redzot kādu politiku pret citām nelielajām naftas valstīm attīsta ASV (vienu pēc otras pakļaujot savā kontrolē), Venecuēla izmanto katru izdevību lai parādītu savu nostāju pret ASV. Gan morāli atbalstot tuvo austrumu valstis, izrādot plašu draudzību ar Krieviju un finansiāli uzturot Kubu, kas līdzīgi kā Ziemeļkoreja bez Ķīnas atbalsta – sabruktu pāris mēnešu laikā.
Diezgan droši, ka Venecuēla pati neuzsāktu nekādas aktivitātes pret ASV, bet ja Krievija sāktu reāli konfliktēt ar ASV, tad Venecuēla diezgan droši nostātos Krievijas pusē.

ASV ↔ Ķīna

Starp šīm valstīm ir cīņa par līdera vietu pasaulē. Līdz šim ekonomiski un militāri spēcīgākā ir bijusi ASV, bet nu jau kādu laiku tās ciešāko konkurentu uz šo posteni – Padomju Savienību ir nomainījusi Ķīna. Tuvākajos gados bruņots konflikts tiešā veidā starp šīm valstīm ir maz ticams, tomēr var parādīties spēkošanās uz citu valstu rēķina, piemēram, Korejā.

galu galā.. kur tad paliek tas trešais pasaules karš?

Ikviens no šiem konfliktiem var izvērsties par visas pasaules konfliktu. Tomēr jāņem vērā, ka pasaule ir krietni mainījusies kopš pirmajiem diviem. Cerams, ka iespējamie konflikti drīzāk tiktu risināti ar dažiem precīziem taktiskiem triecieniem, neizmantojot masu iznīcināšanas ieročus. Atliek vien cerēt uz lielvalstu vadītāju saprātu un spēju mācīties no pagātnes – tādā gadījumā trešais pasaules karš var arī nenotikt. Līdz pirmajiem diviem taču pratām izdzīvot ar salīdzinoši normāliem un kontrolētiem konfliktiem. Tomēr, ja jebkādu iemeslu dēļ izcelsies trešais pasaules karš, tajā diezgan droši būs iesaistītas visas trīs lielvalstis – ASV, Krievija un Ķīna. Un visdrīzāk divas no tām būs pret trešo. Kombinācijas atkarīgas no cēloņiem un situācijas izdevīguma.

VN:F [1.9.22_1171]
Rating: 10.0/10 (4 votes cast)
Trešais pasaules karš, 10.0 out of 10 based on 4 ratings
This entry was posted in Politika un Diplomātija and tagged , , , , , , , , , , , , , , . Bookmark the permalink.
  • Tāpat vien

    Laikam, autors nav pamanījis, ka trešais pasaules karš jau iet pilnā sparā (sk. arābu revolūcijas).
    Atbilde uz apgalvojumu par atombumbas pārdošanu.
    Tīri no militārā viedokļa ar pašu atombumbu kā tādu gluži nepietiek – vajag arī raķeti vai lidmašīnu ar kuru to nogādā uz mērķi. Irānai ar raķetēm ir diezgan pašvaki. Raķetēm un lidmašīnām vajag arī apkalpojošo personālu, kura sagatavošana ir laikietilpīga un vēlamas arī praktiskās nodarbības, citādi nepareizi palaistā raķete var bēdīgi beigties pašiem.Nākamais jautājums, kurš to gribēs pārdot. Teorētiski, to var izjaukt un salikt pa savam un kādā nelāgā dienā arī pašam pārdevējam uz galvas uzmest. Nākamais jautājums – cik atombumbu vajag – vienu, divas, piecas, simtupiecas? Cik maksātu to iegāde? Kurš tādos daudzumos piegādās bagātināto urānu ražotājam un cik daudz to ir gatavi pārdot?
    Nu lai diskusija raisītos. Pa kluso to ir grūti izdarīt. Ok pieņemsim, ka pārdevējs ir Ziemeļkoreja – kā tiks nodrošināts transports? Visvieglāk to paveikt ar kuģi, vai tiešām amerikāņi ir tik stulbi, ka ar satelītu nepiefiksēs, kuģa iekraušanu Nampo ostā, neizpētīs tā maršrutu un pa kluso to nenolaidīs pa burbuli visu norakstot uz somāļu pirātiem.
    Īsāk sakot – ierosinu domāt ar paša galvu nevis pārpublicēt CNN un Discovery blēņas.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Rating: +1 (from 5 votes)
    • RudaisVells

      1) liels paldies par komentāru.
      Un nu pie atbildes.
      Neuzskatu, ka arābu revolūcijas būtu uzskatāmas par pasaules karu. Nenoliegšu, ka tās to var izraisīt, tomēr tas nav nekāds vispasaules konflikts. (Arī tādēļ, ka tās sponsorē ASV – ne).
      Ar Jūsu teikto, ka ar atombumbu kā tādu nepietiek ir pateikts tas pats, ko rakstā teicu arī es – ka ir maza jēga ASV centieniem apturēt Irānas kodolprogrammu, jo atombumbas kā tādas iegūšana neko daudz vēl nedod.
      Par atombubu iegādi. Manuprāt, nav jāmeklē tik tālu kā Ziemeļkorejā. Irāna to varētu izdarīt arī kaimiņos Pakistānā. Par cenām man protams nav ne jausmas, bet nedomāju, ka tā šeit būtu kāda problēma. Turklāt par pašu Ziemeļkoreju – šaubos vai viņiem vispār būtu ko pārdot. Nebrīnītos, ka viss ko viņi uzbūvē – tie uzreiz uzlaiž gaisā mācībās, lai nodemonstrētu spēku. Un tas pats lielākoties varētu būt ievests no Ķīnas.
      Par pēdējo teikumu – šim rakstam nav atsauces, tas nozīmē to, ka par pamatu nav ņemts nekāds konkrēts informācijas avots. Savukārt par CNN un Discovery blēņām pilnībā piekrītu. Esmu jau sameklējis pāris karikatūras joku sadaļai par viņiem.

      VN:F [1.9.22_1171]
      Rating: -1 (from 1 vote)
    • Tāpat vien

      Pagaidām par atombumbām, par karu pēc tam. Maza ieguglēšana stāsta, ka Ziemeļkorejai ir ko pārdot un pie kam tonnās un pie kam arī Irāņu virzienā. Protams, arī bloombergs var melot, tāpēc arī pašiem jādomā. Kā jau minēju, Pakistānai nav izdevīgi pārdot ieročus – tos var dabūt uz galvas, kaut vai eksperimentālos nolūkos, lai pārbaudītu todarbību. Pie kam obligāti jāņem vērā būtiskā atšķirība reliģijā – Irāņi ir šiīti, pakistāņi pamatā ir sunnīti (būtu vienāda ticība, ilgi nebūtu jāgaida kā apvienotos).
      Atomieročus reti kurš grib pārdot viena iemesla dēļ – tie dod diezgan prāvu argumentu jautājumos par to “ka es daru kaut ko ne tā” un “esi tik laipns un padalies”. Vai Ķīna piegādā bagātināto urānu Ziemeļkorejai? Stipri šaubos, sk. kaimiņu būšanu, ko minēju iepriekš. Krievijai arī nav izdevīgi tirgot bumbas, jo var ātri palikt bez Kaspijas jūras un visām satelītvalstīm ap to. Tākā paliek samērā maz pirkuma variantu. Izmaksas varētu būt lēšamas diezgan iespaidīgas, kaut kas ap 2**n miljardi, pie kam norēķinu veicot ne jau USD, bet ekvivalentā – visdrīzāk barelos. Jautājums vai Irāna var tā pēkšņi tādas summas ātri dabūt.
      Par karu – no malas jau izskatās jauki – arābi, demokrātija, brīvība, urrā, to visu vēl papildina jaukas bildes TV un avīzē. Ir tikai dažas mazas aizķeršanās – krīze ASV un Eiropā, pie kam pamatīga, kas uz kāda rēķina ir jāsalāpa, ja vien negribam zemāku dzīves līmeni (nu mums ta kas, bet ja vācietim 13. pensiju neizmaksās viņš var apbižoties un tad būs tinte dubultā). Arābu režīmi bija visā visumā lojāli ASV, bet tika novākti bez ceremonijām viņu vietā parādās “Brāļi musulmaņi” (ASV nesaprot, kas nāks viņu veco režīmu vietā … nu nu) un visi Tuvie austrumi sāk radikāli islamizēties. Kāpēc? Kāpēc Lībijā izmantoja pat rietumu specnazu (respektīvi jau nežēlo cilvēkresursu), par dārgām bumbām nemaz nerunājot? Pēkšņi sāk nepatikt Sīrija un Irāna? Nu tā, pēkšņi …

      VA:F [1.9.22_1171]
      Rating: +1 (from 1 vote)
    • RudaisVells

      Piekrītu par šiītu un sunnītu nesaskaņām, kas ietekmē Irāņu attiecības ar pārējām musulmaņu valstīm, tomēr Pakistānai kopš Bin Ladena aizturēšanas nav tās labākās attiecības ar Irānas sīvākajiem pretiniekiem ASV. Slēptā veidā var nostrādāt “mana ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs”. Protams, tas var pavērsties arī gluži pretēji, ja ticības atšķirības tomēr ņem virsroku.
      Attiecībā uz arābu pavasari un rietumvalstu iesaistīšanos tajā. Līdz trešajam pasaules karam tas novest var tikai tad, ja kāda vēl negāztā vadoņa pusē stingri nostājas kāda cita lielvalsts – Krievija, Ķīna, Indija, bet tas ir tas ir ārkārtīgi maz ticams. Jaunās valdības, kas nāk gāzto diktatoru vietā ir vājas un tādas tās arī paliks, lai vai cik radikālas tās būtu, ja vien to vadībā neizvirzās jauns vadonis.

      VN:F [1.9.22_1171]
      Rating: +1 (from 1 vote)
    • kasjax

      piekrītu

      VA:F [1.9.22_1171]
      Rating: 0 (from 0 votes)
  • http://inbox Lācis

    Trešais pasaules karš saksies 2014.gada kuru izcels ASV,Krievija un Ķīna.Latvijai iespējams karš būs ar Krieviju.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Rating: 0 (from 0 votes)